Atrast savu ideālo partneri

Šogad es uzsāku intensīvi mācīties, lasīt, interesēties un beigu beigās salīdzināt pieredzējušu dūlu viedokļus. Dūlām uzsākot mācības bieži gadās sastapties ar pretrunām grāmatās, gan semināros. Es jau esmu ar to saskārusies, kaut mācos pavisam neilgi. Te ir svarīgi saprast, kas der pašai dūlai. Kas tu esi par dūlu? Kāda vēlies būt? Kas ir svarīgi tieši tev? Vai vari atbildēt uz šiem jautājumiem? Jo tikai pēc tam, kad esi sev atbildējusi godīgi - vari doties dūlošanā ...

Kāpēc es par to vispār iedomājos. Mums māca neskaitāmas etiķetes, to kas ir svarīgi dzemdībās, pareizo pieeju un uzvedību dzemdību zālē. Manuprāt, tādas ideālās pieejas nav. Un, lai vai kā dūla censtos, viņa nevar būt elastīga pilnīgi visos virzienos. Mēs sievietes esam tik dažādas. Dūla pēc definīcijas ir dzemdību partneris un atbalsts. Dzīves biedrs arī ir partneris, un to mēs izvēlamies pēc

sajūtām un enerģijas apmaiņas. Tāpēc nekautrējies piemeklēt to ĪSTO dzemdību partneri (lasīt dūlu), ar kuru jūties droši un brīvi. Sarunu laikā, kad notiek enerģijas apmaiņa, lielos vilcienos ir skaidrs, vai šī enerģija ir piemērota tieši Tev. Tik pat labi tā var būt tava mamma, vai māsa. Dūla būs jebkura sieviete, kura palīdz otrai sievietei (un viņas ģimenei) dzemdībās un pēcdzemdību periodā.

Atceros to neveiklo brīdi, kad vienā no apmācību dienām mums bija tāda kā lomu spēle. Visas dūlas sadalījās pa pāriem. Es biju dūlas lomā, kolēģe - sieviete dzemdībās. Ar knipsi jāpārslēdzās un jātēlo. Pasniedzeēja pienāca man tuvāk un teica ''tikai neatlaid roku, tikai nelaid vaļā roku no viņas pleca vai muguras, liec justies droši, parādi ka esi klāt... '' Kā tas izskatās reālā situācijā? Vai visas sievietes vēlas, lai viņu aiztiek nepārtraukti?

Kā arī toreiz kursos lika saprast, ka bez masāžām un citiem palīgrīkiem nevar iztikt. Aromterapija, rebozo lakats, mūzika... Ja nu pašai dūlai ir nepatika pret aromātiem, bet māmiņa savādāk nespēj iedomāties savas dzemdības? Es vienmēr iesaku uzaicināt vēl kādu dūlu un aprunāties.

Pēdējā seminārā martā, Amsterdamā, kur ciemojās profesors Mišels Odents un dūla ar milzīgu pieredzes somu, Liliana Lammers, atklāja pavisam citu skatu punktu. Divos vārdos, ko Liliāna vēsta ir - rokas nost. Dūlas galvenais uzdevums viņasprāt, ir sagatavot drošu vidi,

kas jaunajai māmiņai veicina vieglākas dzemdībās. Arī pārāk liela dūlas uzmanība var nomākt sievieti dzemdībās, tāpēc svarīgi saņemt sevi rokas un nedarīt neko.. Emocijas nav nedz redzamas, nedz taustāmas ar roku, taču aizvien ir ļoti lipīgas. Ejot uz dzemdībām ir jāaizmirst par savu privāto dzīvi. Par vakardienas strīdu ar vīru, par to, ka bērni ar guaša krāsām nokrāsojuši balto sienu istabā, un pats galvenais - savu dzemdību pieredzi. Atstāj tikai intuīciju. Tas ir liels darbs ar sevi, kas nāk ar laiku un pieredzi. Dot brīvi dzemdēt sievietei, un vadīties pēc viņas elpas un mīmikām, kā dūlai būtu jārīkojas attiecīgajā brīdī. Jāsniedz roka, jāatguļās blakus, vai jāpagaida blakus istabā sauciens atnākt.

Galvenās pamatvajadzības dzemdības nav sarežģītas un neizpildāmas. Un tās ir:

• Drošības sajūta;

• Atslēdz domāšanu (veselam saprātam dzemdībās nav vietas, dzemdējot esam uz citas pasaules);

• Klusums;

• Tumsa vai viegla, pieklusināta gaisma;

• Siltums;

• Nav sajūtas, ka kāds novēro;

• Izvairīties no adrenalīna;

Izklausās vienkārši un pašsaprotami, vai ne? Taču mūsdienās dzemdības ir palikušas socializētas. Gaismas saslēgtas, ārsti nāk un uzdod neskaitāmus jautājumus, lai gan prāts vēlas atsļēgties un būt citur. Tā sajūta, kad uz Tevi kāds gaida - mostas ad

renalīns un dzemdības ievelkas..

Šķiet, pie šī punkta es arī apstāšos. Mans viedoklis ir kaut kur pa vidu. Neesmu kategoriska nevienā no pusēm - nedarīt neko, vai visu dzemdību laiku sniegt si

mtprocentīgu uzmanību, jo tas tā pat ir jaunās māmiņas lēmums un izvēle, kas viņai der vislabāk. Galvenais ir atrast partneri, kas šo lēmumu un izvēli izprot un var izpildīt.